Boriss Koļesņikovs

“Cilvēks ar fotoaparātu rokās apkārtējiem vienmēr liekas svešs, tādēļ fotogrāfam, bet jo īpaši fotoreportierim ir jāprot pēc iespējas ātrāk kļūt par „savējo”. Pretējā gadījumā fotoattēlā iemūžinātais nešķiet dabisks. Fotoreportierim ir jābūt gan režisoram, gan gaismotājam, gan māksliniekam. Viņam ir jābūt ļoti vērīgam un pacietīgam. Veidojot fotoreportāžu par kādu notikumu, viss ir jāizplāno iepriekš. Kur un kā ies cilvēki, kas notiks pēc mirkļa... Pirms fotografēšanas ir „jāizspēlē” galvā notikuma scenārijs, „jānoskatās” tas ar aizvērtām acīm. Tomēr ja trūkst zināšanu un pieredzes, ar to vien ir par maz. Ja ir jāfotografē balets, bet tu to nekad neesi redzējis, tu nevari zināt, kurā mirklī pavērsies iespēja veikt visinteresantāko kadru. Bet pats galvenais – pat ja tu to nezini, pat ja apgaismojums nav tik labs, kā gribētos, pat ja tev nav noskaņojuma, no tevis tik un tā gaida lielisku rezultātu. Tādēļ, ja tu esi profesionālis, uz visu, kas ir tev apkārt, lūkojies kā caur objektīvu. Vienmēr raugies uz realitāti kā uz iespējamu kadru.” /B. Koļesņikovs/


Boriss Koļesņikovs (1946. g.) – profesionāls fotokorespondents un fotoredaktors. No 1993. līdz 2005. gadam strādājis starptautiskajā fotoziņu aģentūrā A.F.I. Šobrīd Boriss ir laikraksta “Latvijas Vēstnesis” fotoredaktors. Borisa Koļesņikova profesionalitāte ir augstu novērtēta “World Press Photo” izstādēs Nīderlandē 1978. un 1980. gadā, starptautiskajā izstādē “Bifota 7” Vācijā 1979. gadā, izstādēs Rīgā, Tallinā un Viļņā un citās. Pēdējā personālizstāde notika Rīgā 1996. gadā. Šobrīd notiek materiālu atlase fotogrāfa nākamajai izstādei. No 1991. gada Boriss ir Latvijas Žurnālistu savienības biedrs. Viņa darbi regulāri tiek publicēti gan Latvijas, gan ārzemju presē.